Mežā dzīvoja mazs zaķis.
Zaķi sauca Bum!
Bum bija mazs.
Bum bija balts.
Bum bija ļoti ziņkārīgs.
Kādu rītu Bum pamodās.
Debesis bija pelēkas.
- Kur ir saule? - jautāja Bum.
- Es gribu sauli!
Bum gāja pa mežu.
Bum redzēja koku.
- Koks, koks! Kur ir saule?
Koks klusēja.
Koks tikai šššš... čukstēja.
Bum gāja tālāk.
Bum redzēja putnu.
- Putniņ, putniņ! Kur ir saule?
Putns teica:
- Saule ir augstu debesīs!
Bum paskatījās augšā.
Bet debesis bija pelēkas.
Bum nopūtās.
- Man vajag sauli...
Pēkšņi sāka līt lietus.
Pil, pil, pil!
Bum paslēpās zem lielas egles.
Un tad...
mākonis lēni aizgāja.
Debesis kļuva zilas.
Un saule parādījās!
Silta.
Dzeltena.
Skaista saule!
Bum smējās.
- Saule! Saule! Es atradu sauli!
Putns smējās.
Koks šūpojās.
Mežs bija priecīgs.
Un Bum saprata:
Saule vienmēr ir tur.
Dažreiz vajag tikai mazliet pagaidīt.
